Vidējās izpeļņas aprēķinu ietekmē darba laika grafikam norādītais darba laika uzskaites principa nosacījums: summēts, normāls, maiņu darba laiks.
Vidējās izpeļņas aprēķina principi:
Normāla un maiņu darba laiks – pēc plānotā un faktiskā darba laika;
Summēts darba laiks – aprēķins tiks balstīts uz sistēmas noklusēto kalendāru jeb normālo (standarta) darba laika kalendāru.
Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši) vai, ja nostrādāts īsāks laiks – ar atbilstošo mēnešu skaitu.
Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra (normāla darba laika) darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu “Darba likumā” minētajos gadījumos.
Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.
Vidējā izpeļņā tiek ietvertas summas, kas atzīmētas “Iestatījumos” -> “Algu iestatījumi” -> “Vidējā izpeļņa”