Jumis People ir iespējams izveidot atsevišķus darba laika grafikus (kalendārus) balstoties uz darbinieka darba uzskaites īpatnībām.
Kalendārā tiek norādīts, kā ir plānots strādāt. Vienu kalendāru var izmantot vairākiem darbiniekiem.
Uzsākot darbu ar sistēmu, jau ir izveidots noklusētais darba laika kalendārs — normāla darba laika kalendārs, kurā paredzēta 5 dienu darba nedēļa ar 8 stundu darba dienām. Šajā kalendārā fiksētas arī oficiālās svētku dienas, pirmssvētku dienas, kurās pēc likumdošanas ir saīsināts darba laiks, kā arī pārceltās svētku un brīvdienas.
Tradicionālajā situācijā, kad visi uzņēmuma darbinieki strādā pēc šī noklusētā darba grafika, jaunus kalendārus veidot nav nepieciešams. Jauni kalendāri jāveido, ja uzņēmumā ir darbinieki, kuru darba grafiks atšķiras no parastā (piemēram, sargi, kas strādā katru 4. dienu), vai arī uzņēmumiem, kuros ir 6, darba dienu nedēļa vai vēl kādi citi nestandarta gadījumi.
Darba laika tabelē ir norādīta reālā informācija par konkrētu darbinieku - kā viņš ir strādājis, vai tiešām nostrādājis visu plānoto laiku, vai bijuši kavējumi. Ja darbiniekam bijuši kavējumi, tabelē ir redzams arī to veids, jo pēc tabeles informācijas darbiniekam tiek aprēķināta alga. Tabele tiek ģenerēta, no kalendāra paņemot plānoto darba grafiku un apstrādājot darbinieka vēsturē ievadīto informāciju par slimības lapām un atvaļinājumiem.
Veidojot jaunu darba laika kalendāru, jau veidošanas procesā var norādīt:
vai kalendārā iekļaut darba dienas (no pirmdienas līdz piektdienai), brīvdienas (sestdiena un svētdiena) un svētku dienas - ķeksīšlauki "darba dienas", "brīvdienas", "svētku dienas"
šis kalendārs turpmāk tiks automātiski pievienots jauniem darbiniekiem (noklusētais) - ķeksīšlauks "Noklusētais kalendārs"
Darba laiks princips
Darba likums:
(1) Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā [...]
(1) Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka maiņu darbu. Šādos gadījumos maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku [...]
(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku [...]
Jāpievērš uzmanība laukam “Darba laika princips”. Balstoties uz izvēlēto darba laika principu tiks veikts vidējās izpeļņas aprēķins:
Normāla un maiņu darba laika gadījuma – pēc plānotā un faktiskā darba laika;
Summēta darba laika gadījumā – aprēķins tiks balstīts uz sistēmas noklusēto kalendāru jeb standarta darba laika kalendāru.
Saraksts
Sarakstā grafiki sakārtoti to pievienošanas secībā
Grafika kartītē ir vairākas pogas:
Poga | Paskaidrojums |
 | Atvērt modālo logu nosaukuma, noklusēto parametru iestatīšanas maiņai |
| Grafika kopēšana |
| Atvērt sarakstu ar darbiniekiem, kuriem piesaistīts grafiks |
| Grafika atvēršana |
Kopēšana
Grafikus var kopēt, veidojot jaunu var iekļaut standarta darbadienas, brīvdienas un svētku dienas.
Kalendāra atvēršana
Lai atvērtu kalendāru, jānospiež uz pogas ar darba laika principu
Noklusētais grafiks
Tam grafikam, kas pamatā tiks izmantos darbinieku kartītēs, var ielikt pazīmi "Noklusētais grafiks", modālajā logā veicot atzīmi
Grafiku sarakstā būs redzams, kurš no grafikiem ir izveidots kā noklusētais
Prioritātes
Dienām var norādīt prioritātes. Tas nepieciešams, lai gadījumā, ja pārklājas vairāki notikumi vai notikumu sērijas, varētu izlemt, kurš notikums ir spēkā. Piemēram, brīvdienām un svētku dienām ir augstāka prioritāte nekā darba dienām. T.i., ja ir izveidota notikumu sērija, kas nosaka, ka darba diena ir katru nedēļu no pirmdienas līdz piektdienai, un vēl viena sērija, kas nosaka, ka 18. novembris katru gadu ir svētku diena, tad gadījumā, ja 18. novembris iekrīt darba dienā, turpmākajos aprēķinos šī diena tiek uzskatīta par svētku dienu, jo svētku dienām ir augstāka prioritāte nekā darba dienām.
Prioritātes var mainīt, atverot dienas notikumu un nomainot prioritāti (ieliekot pazīmi atbilstošajam notikumam)
Atbilstoši norādītajai prioritātei tiek veikti ieraksti tabelē un pēc tam algas aprēķins.
Ja prioritāra ir svētku diena – kalendārā dienas laukumā būs šāds krāsojums
Plānotajā tabelē tiks veikts ieraksts SD–svētku diena darba dienā, bet faktiskajā – B–brīvdiena. Algu sarakstā šī diena normāla un maiņu darba gadījumā tiks apmaksāta saglabājot darba algu, bet summēta darba laika gadījumā – pēc vidējās izpeļņas pie nosacījuma.
Ja prioritāra ir darba diena – kalendāra krāsojums mainīsies
Plānotajā tabelē tiks veikts ieraksts DS–darba diena svētku dienā, bet faktiskajā – D–darba diena. Algu sarakstā šī diena tiks apmaksāta pēc svētku dienas likmes.
Darba laika kalendāram norādītais darba laika princips ietekmē vidējās izpeļņas aprēķinu!
Labojumi kalendārā
Lai veiktu labojumu kalendārā, piemēram, mainītu strādājamo stundu skaitu, jāatver grafiks un jāieklikšķina atbilstošajā “dienā” un pēc tam atvērtā modālā loga uz notikuma nosaukuma
Tiks atvērts nākamais dialoglogs, kurā jāizvēlas nepieciešamā darbība – veidot sērijas izņēmumu (labot konkrēto notikumu izvēlētajā dienā) vai atvērt notikuma sēriju (labot visus sērijas notikumus)
Notikumu dzēšana/labošana
Lai izdzēstu vai labotu notikumu, jānoklikšķina uz dienas grafikā. Tiks atvērts logs, kurā jānorāda vai labots/dzēsts tiks vienas dienas notikums (izņēmums) vai notikuma sērija
